Gaidāmās pārmaiņas SC

Dikti interesants ir šis sestdienas rīts. Īpaši ar ziņu no ZRP par koalīcijas veidošanu ar SC un atbalstu Dombrovskim kā premjeram. Tomēr pārāk daudz jautājumu rodas šajā situācijā, lai tik viennozīmīgi šo izvēli uztvertu. Jā, man arī nepatīk, ka SC tiek aicināts koalīcijā, bet šāda situācija prasa krietni vairāk no paša SC nekā no mums.

Augsta pievienotā vērtība jeb smadzeņu skalošana

Lai radītu iespaidu, ka Latvija neatdod pa lēto savus resursus un bizness šeit nav tikai "nocērt-pārdod" līmenī, tiek manipulēts ar skaitļiem. Tādejādi mirstīgajiem radot priekšstatu, ka viss ir kārtībā. Taču patiesība ir krietni skarbāka.

Nedaudz mazāk kā pirms mēneša tika publicēta ziņa, kurā ļoti labi var redzēt šo smadzeņu skalošanu. Taču iedziļinoties publicētajos skaitļos, atliek secināt, ka cilvēkus māna acis nepamirkšķinot.

Tu taču gribi saņemt vairāk!

Šorīt pamanīju ziņu par Rīgas Domes nodomiem ierobežot iespējas saņemt sociālo atbalstu darbspējīgiem.

Manuprāt tai sistēmai būtu jābūt nedaudz citādai, jo, piemēram, ja esi saņēmis pieklājīgu algu un līdz ar to arī bezdarbnieka pabalsts būtu gaidāms salīdzinoši pieklājīgs, kāpēc gan vajadzētu piekrist darba piedāvājumam, kur algā tiks saņemts krietni mazāk nekā šis pabalsts?

Pozitīvi griež

Nevar nepamanīt, ka reformu pretinieki un oligarhu aizstāvji visu laiku satraucas par saimnieciskumu, ekonomiku, izdevumu “griešanu” utt. Taču, ja paskatās vienkārša pilsoņa, ne uzņēmēja acīm, bilde jau sāk zīmēties nedaudz citādāka, ņemot vērā uzņēmēju godaprātu un vēlmes nodokļu nomaksas jomā.

Pelavas vai graudi?!

Jūnijā viennozīmīgi populārākais vārds ir “oligarhs”. Vaininieku reakcija visdažādākā - viens sola kandidēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās, otrs apsver iespēju nekandidēt, bet trešais - cerībās, ka viņa vārds vēl nav tik aptraipīts un visu apziņā saistāms ar oligarhu, kandidēs citā, ne spēkus “apvienojošajā” apvienībā, jo elektorāts tomēr atšķiroties. Tomēr par vienu viņi vienojušies ir - Latvija ir ļoti maza valsts, par kādu ietekmi varot būt runa (novirzot jautājumu globālākā skatījumā, vairs ne nacionālā līmenī) un, protams, norādot, ka ir vēl lielākas un niknākas zivis - Soross!

Pie kājas visas tās muļķības, kas skalotas mūsu galvās - atveram acis! Ko mēs īsti gribam?

Divi miljoni? Mana nauda - tērēju kā gribu!

Divi miljoni ir pietiekami liela naudas summa, lai cipars iespiestos dziļi katra pilsoņa prātā un atgādinātu par to viens otram, runājot par katru referendumu. Taču, ļaudis, pavērojiet rūpīgi, kas ir šie informācijas avoti (ne pārtiražētāji). Tie ir tie paši ekonomiski domājošie, ekonomiku stimulējošie, ostu attīstošie par oligarhiem sevi nedēvējošie politiķi. Viņi tā dara TIKAI tāpēc, lai tauta, nevēlēdamās iztērēt vēl vairāk valstij jau tā trūkstošās naudas, neietu uz referendumiem, nenodotu savas balsis, nebūtu aktīvi, neiesaistītos politiskajā spēlē.

Ja vispār vēl kaut ko var mainīt...

Tad tas ir jādara tagad! Un rīt tas būs jādara tagad, kā arī parīt, pēc nedēļas un arī pēc gada. Atmetot visas spekulācijas par tēmu, kas un kāpēc darījis tieši tā, padomā par tev doto iespēju. Un šoreiz iespēja ir nenovērtējama – izravēt ļaunuma sakni, kas šķir varu no sabiedrības, kā arī pārtraukt melu politiku.